Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Profesoram Augustam Kirhenšteinam – 150

2022.gada 18.septembrī atzīmējam profesora Augusta Kirhenšteina 150 gadskārtu. Krietns zinātnieks un godkārīgs, caurkritis valstsvīrs kolaboracionists, – šādi epiteti veltīti spožai un nenoturīgai personībai Latvijas vēsturē. Augusts Kirhenšteins dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacas Valtenbergas muižā krodzinieka ģimenē. 1888. gadā uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Pēc tam studēja Tērbatas Veterinārajā institūtā (1893—1901).

            Augusts Kirhenšteins Tērbatas Veterināro institūtu absolvēja 1902. gadā. Jau studiju laikā aktīvi iesaistījās zinātniskajā darbā, un viņa pētījums “Hloroforma ietekme uz asinīm” ieguva sudraba medaļu. Veica arī daudzus pētījumus par pienu. Pēc augstskolas absolvēšanas strādāja Valmierā un Limbažos. Jau studiju laikā Augusts Kirhenšteins iesaistījās sociāldemokrātiskās  aktivitātēs, tādēļ aktīvi piedalījās 1905. gada revolucionārajā kustībā. Šo aktivitāšu dēļ Augusts Kirhenšteins bija spiests emigrēt sākotnēji uz Šveici un vēlāk uz Serbiju. Būdams Serbijas armijas veterinārārsts, piedalījās cīņās pret Austroungārijas karaspēku. 1917. gadā atgriezās Latvijā. 1919. gadā Augustu Kirhenšteinu nozīmēja par armijas Veterinārās pārvaldes priekšnieku. Augusts Kirhenšteins šajā laikā kļūst par Veterinārmedicīnas fakultātes dibināšanas kodola locekli, bet divus gadus vēlāk iesaistās Latvijas Veterinārārstu biedrības izveidē. Augusts Kirhenšteins LU nodibināja Mikrobioloģijas institūtu, bet 1923. gadā izveidoja un vadīja LU serumstaciju.

            Veterinārmedicīnas fakultātē par profesoru A. Kirhenšteinu klīdušas patiesas anekdotes. Profesoram nav patikuši studenti ar nelatviskiem vai neloģiskiem uzvārdiem. Tā kādā mikrobioloģijas eksāmenā starp eksaminējamiem ir bijusi studente Peciņa un students Bērziņš. Studente Peciņa visu zinājusi, bet profesors studentei eksāmenu novērtējis ar trijnieku (piecu ballu sistēmā), bet studenta Bērziņa atbildes ir bijušas ļoti nepārliecinošas. Pirms novērtēt studentu, profesors vaicājis, kas būtu jāizdara, lai studente Peciņa atbrīvotos no sava jocīgā uzvārda, uz ko students nav samulsis un atbildējis: “Jāaprec mani.” Augusts Kirhenšteins apmierināti pasmaidījis un teicis: “Student Bērziņ, rīkojieties, jūsu eksāmena vērtējums pieci.” 

            Kirhenšteins piedalījies Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā un tika ievēlēts par Lauksaimniecības fakultātes docentu. 1923. gadā viņš aizstāvēja pirmo Latvijā zinātņu doktora disertāciju, kur bija apskatīta tuberkulozes baktērijas uzbūve, lielāko daļu materiālu tai A. Kirhenšteins bija savācis, pirms Otrā pasaules kara uzturēdamies Šveicē. Disertācija bija uzrakstīta franciski, jo oponentus vajadzēja meklēt ārzemēs – Latvijā atbilstoša līmeņa šīs jomas zinātnieku nebija.

1923. gadā LU Lauksaimniecības fakultātē A. Kirhenšteins izveidoja seroloģisko laboratoriju (Seruma staciju), kas pēc kara pārtapa Mikrobioloģijas institūtā. Tieši pateicoties A. Kirhenšteinam, starpkaru Latvija bija progresīva valsts medicīnisko preparātu ražošanas ziņā: profesora serumstacijā ražoja insulīnu eksportām, ka arī preparātus potēšanai. Rīgā ražotā tuberkulozes vakcīna tika uzskatīta par otro labāko pasaulē.

Uz Seruma stacijas bāzes 1946.gadā profesors Augusts Kirhenšteins nodibināja LZA mikrobioloģijas institūtu. Strādājot par direktoru, veica daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus.

Zinātnē Kirhenšteinam bieži vien patika būt opozīcijā. Kad zinātnieki daudz sāka pētīt antibiotikas, profesors tās neatzina neparko un gādāja, lai Mikrobioloģijas institūtā taptu tādi kā pretantibiotiku pētījumi. Līdz ar to radās pretstāvēšana starp Kirhenšteina institūtu un Organiskās sintēzes institūtu, kas nodarbojās ar jaunu antibiotiku izstrādi. Kad profesors saslima ar plaušu karsoni, institūta darbinieces šļircināja viņam penicilīnu, mānoties, ka tie ir vitamīni. A. Kirhenšteins neatzina arī ziepes – uzskatīja, ka tās iznīcina cilvēkam nepieciešamo tauku aizsargkārtu uz ādas. Tāpēc mazgājās tikai ar ūdeni, kā arī lietoja kādas īpašas eļļas.

Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģiju jomā.

A. Kirhenšteins bija Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības dalibnieks un 1939. gadā kopā ar citiem delegātiem braucis uz Maskavu, kur Padomju zemi viņam bija radies gana pozitīvs iespaids. Vēsturniece Daina Bleiere uzskata: padomju specdienesti bija nolūkojuši personas, kas varētu spēlēt galvenās lomas talākajos notikumos. A. Kirhenšteina sekretārs 1940. gadā savās atmiņās rakstījis, ka politiskās vientiesības un personīgās godkāres dēļ no viņa bija iespējams izveidot visu, kas Maskavai bija vajadzīgs. Pašam A. Kirhenšteinam piedāvājums kļūt par Ministru prezidentu 1940.g. jūnijā nācis negaidīts. J. Stradiņš dzirdējis, kā savās 90 gadu jubilejas svinībās A. Kirhenšteins stāstījis, ka sēdējis Otto Švarca kafejnīcā, kad Rīgā nākuši iekšā tanki. Kāds pienācis un uzaicinājis uz PSRS sūtniecību, kur viņam prasīts, vai grib kļūt par Ministru prezidentu. A. Kirhenšteins uzreiz atbildējis, ka grib gan. Profesors J. Stradiņš domā, ka viņu “pievīla, solot, ka kaut kādu patstāvību Latvijai tomēr atstās. Latviešu tautas ienaidnieks viņš noteikti nebija.” Kad 1940. gada jūlijā A. Kirhenšteins brauca uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju PSRS, viņš tur paguva apmierināt arī savas zinātniskās intereses. Apskatīja vitamīnu ražošanas rūpnīcu un uz karstām pēdām panāca, ka līdzīga tiek dibināta Rīgā. Pēc tam bija LPSR AP prezidija priekšsēdētājs (1940—1952), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents (1951—1958).

Mūža nogalē profesors Augusts Kirhenšteins bija stipri vīlies gan pastāvošajā režīmā, gan komunisma ideoloģijā. Tādēļ stipri nožēloja savu aklo ticību komunistu režīmam. Augusts Kirhenšteins piedalījies Latvijas Veterinārārstu biedrības likvidācijas procesā 1940.gadā, bet 1957.gadā iesaistījās tās atdzimšanas procesā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Francijas Goda leģiona krustu,sešiem Ļeņina ordeņiem. Profesoram Augustam Kirhenšteinam ir piešķirts LVB Goda biedra nosaukums.

Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.

Valdis Šmēliņš

LVB valdes priekšsēdētājs

0 Komentāri

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com