Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Veterinārārsta Aleksandra Jozāna atsevišķs viedoklis par plēsēju dzimtas dzīvnieku labturību

Vai kaķu un suņu turēšanu patversmēs dzīvnieku aizsardzība, vai tomēr cietsirdība un dabas piesārņojums?

Dzīvnieku aizsardzības likumā preambulā ir noteikts, ka šis likums radīts ,lai aizsargātu visu sugu dzīvniekus – cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.

Uzskatu, kā suņu un kaķu patversmes nekāda veidā neatbilst šī likuma prasībām, tāpēc ka:

  1. Likuma 3.1 pants aizliedz turēt plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku. Suns, kaķis, sesks, ūdele ir plēsēji , kas pilnīgi noteikti var izdzīvot dabā, bez cilvēka palīdzības, vai dabiskā ceļā izbeigt savu pastāvēšanu ( nav barības bāzes, nav vairošanās, dabiski aiziet bojā, tāpat, kā jenotsuņi, lapsas, vilki, lūši, kurus arī iespējams pieradināt);
  2. Likuma 5.pantā dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt dzīvniekam fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Ja mēs runājam par plēsēju fizioloģiskām un etoloģiskām vajadzībām, tad cilvēkam ir jānodrošina šiem dzīvniekiem, kā plēsējiem: a) iespēja vairoties (patversmēs tiek veiktas dzīvnieku piespiedu sterilizācija, kas rada sāpes), b) pilnīga pārvietošanas brīvība nevis turēšana cietumā (būrī vai telpā) – nevar būt par dzīvnieka fizioloģisku vajadzību, pie tā dzīvnieka vajadzība pēc platības, kas noteikta noteikumos neuzliek pienākumu nodrošināt mikroklimatiskus apstākļus (gaisa kvalitāti, saules enerģiju, ultravioleto starojumu utt.), c) iespēja veikt uztura nomedīšanu, patversme nevar un pēc likuma nedrīkst nodrošināt tādas fizioloģiskās vajadzības;
  3. Nedz kāpēc cilvēki, kas uztur suņu un kaķu patversmes uzskata sevi par dabas un dzīvnieku mīļotājiem, bet patiesībā ir cietsirdīgi citu sugu dzīvnieku iznīcinātāji un dabas piesārņotāji, tāpēc ka:
  4. Kaķi un suņi ir plēsēji, kaķu barības ēdienkarte ir jābūt 80% gaļas, bet suņu ēdienkartē 50% gaļas. Vidēji kaķis dzīvo 8.gadus un dienā viņam jāpatērē 80-100 gramus gaļas, tātad gadā vidēja lieluma kaķim jāizbaro 30-35 kilogramus gaļas, kas līdzvērtīgs vienas aitas liemeņa svaram. Lai viens kaķis varētu nodzīvot vidējo dzīves mūžu tikai un vienīgi cilvēka prieka dēļ ir jānogalina astoņās aitas. Tajā pat laikā liela izmēra suns var apēst gadā līdz 500 kilogramiem gaļas, kas līdzvērtīgs govs liemeņa svaram, pie vidēja suņa dzīves ilguma 10 gadi, lai nodrošinātu viena tādā mīluļa dzīvi jānogalina 10 govis. Pilsētniekiem nevajag sevi mierināt ar to, ka viņi izēdina speciālās barības, jo šīs barības tiek gatavotas no tiem pašiem nogalinātiem dzīvniekiem. Latvijā ir reģistrēti 200000 suņu un 12000 kaķu, jebkurā gadījumā šo dzīvnieku pabarošanai gadā cietsirdīgi jānogalina vairākus simtus tūkstošus citus dzīvniekus, tas tiek izdarīts tikai lielākā mērā cilvēku prieka dēļ. Kaut kādā veidā ir attaisnota kaķu un suņu turēšana lauku teritorijās un privātmāju teritorijā, kur šie dzīvnieki kalpo dabiskai grauzēju regulācijas cilvēka dzīves apkaimē, vai bērnu psiholoģiskās terapijas gadījumā. Tātad jebkura plēsēja turēšana mājās vai patversmē, tas ir citu dzīvnieku cietsirdīga nogalināšana, cietsirdīga tāpēc, ka istabas plēsēji tiek turēti cilvēka prieka dēļ;
  5. Kā jau visiem izglītotiem cilvēkiem zināms zemes atmosfērā patstāvīgi palielinās CO2 daudzums, kas rada siltumnīcas efektu un līdz ar to rada planētas pārkaršanu, kas apdraud visu dzīvo sugu izdzīvošanu uz planētas. Viens nobarojamais liellops vienā stundā atkarība no svara izdala no 50 līdz 240 litrus ogļskābes vienā stundā, vidēji 145 litrus dienā, 3480 litrus diennakti un 1270020 gadā un tas ir tikai ogļskābe, bet vēl izdalās siltums un tik bīstama gāze kā metāns.  Pieņemsim, kā Latvijā tikai reģistrētu suņu un kaķu pabarošanai ik gadu tiek nogalināti, tātad izaudzēti 100000 nobarojamo liellopu.    Tātad dabas un dzīvnieku aizsargātāji, tie, kas tik ļoti cenšas aizsargāt suņus un kaķus – patiesībā ir cietsirdīgi citu dzīvnieku slepkavas un vislielākie dabas piesārņotāji;
  • Latvija 2002. gada 30. maijā ratificēja Kioto protokolu, tādējādi uzņemoties visas tajā noteiktās saistības, tai skaitā par piedalīšanos Eiropas Savienības Vienotajā SEG emisiju tirdzniecības sistēmā. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu 32.7 pantu un 2014. gada 20. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 769 “Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārto dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” nodrošina ar emisiju kvotu tirdzniecību saistītās aktuālās informācijas pieejamību sabiedrībai. Starptautiskā SEG emisiju tirdzniecība (saskaņā ar Kioto protokola 17. pantu) nodrošina dalībvalstīm iespēju iegādāties emisiju vienības no citas dalībvalsts un izmantot tās, lai izpildītu savas emisijas samazināšanas saistības, kuras noteiktas Kioto protokolā. Dalībvalstīm noteiktais emisiju apjoms katram periodam jeb pieļaujamo emisiju līmenis (mērķis) ir noteikts un to nedrīkst pārsniegt.

Šobrīd visā pasaulē aktuāls būtisks apstāklis ir gāzes un CO2 izmešu kvotu cenu kāpums. Papildu tam šobrīd Latvijā ir iestājies ļoti auksts laiks ar zemu gaisa temperatūru, tāpat kā visā Ziemeļeiropā, kas veicina elektroenerģijas patēriņu. Līdz ar to Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms ir nepietiekams, lai nosegtu patēriņu. Šo iztrūkumu ir nepieciešams importēt, un Latvija paliek vēl vairāk atkarīga no citu valstu elektroenerģijas cenām līdz ar to visai Latvijas sabiedrībai ir vairāk jāmaksā CO2 emisiju kvotas, kas iekļautas elektroenerģijas cenā.

Līdz ar to, tā sauktie suņu un kaķu tiesību aizsargātāji Latvijā – dzīvnieku patversmju turētāji rada arī papildu slogu elektroenerģijas tarifiem, jo Latvijai jāpērk CO2 emisiju kvotas.

Ņemot vērā visus augstāk izklāstītus argumentus būtu taisnīgi atzīt:

  1. Jebkuras plēsēju sugas dzīvnieku turēšana patversmēs neatbilst plēsēju sugu dzīvnieku fizioloģiskām un etoloģiskām vajadzībām – un tas ir dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpums;
  2. Plēsēju dzīvnieku turēšana ir cietsirdība pret dzīvniekiem, jo viena dzīvnieka turēšanai cilvēka prieka dēļ ir nepieciešams slepkavot citu sugu dzīvas būtnes;
  3. Plēsēju sugu dzīvnieku turēšana cilvēka priekam ir cilvēka radīts, apzināti nepamatots dabas piesārņojums (izņēmums varētu būt suņi, kas turēti saimnieciskām un dienesta vajadzībām, un lauku teritorijās piemājas dzīvojošie kaķi, dzīvnieki bērnu ārstēšanai);
  4. Suņu un kaķu turētāji rada nepamatotu materiālo slogu citiem iedzīvotājiem, bet par to nekādā veidā nemaksā.

Ar cieņu                                                                                                            A.Jozāns

0 Komentāri

PHP Code Snippets Powered By : XYZScripts.com